Pilsēta
Rīga šodien
Pakalpojumi
Pašvaldība
Uzņēmējiem
Medijiem
Jauniešiem
Tūristiem
24.08.2019
Palīdzības sistēma
Rīgas pašvaldības uzturēto publisko interneta pieejas punktu atrašanās vietu adreses
Rīga pasaulē
Sabiedriskā kārtība
Ārkārtas gadījumi
Transports
Atkritumu apsaimniekošana Rīgā
Praktiski ieteikumi drošai velobraukšanai
11.Starptautiskā krīzes vadības konference “Pilsētu drošība 21.gadsimtā”
Vārda dienas svin:
Bērtulis, Boļeslavs
Valūtas kursi
GBP: 0,9045
RUB: 72,9469
USD: 1,1065
 Visas valūtas
Gaisa kvalitāte
  Rīga šodien / Ārkārtas gadījumi  

Apsaldēšanās

Apsaldēšanās liek manīt par sevi ar ādas krāsas izmaiņām un nelielām sāpēm.
Sāpes kļūst aizvien stiprākas, līdz sala skartā miesa paliek pavisam nejutīga, iegūst vaska bālumu. Pastiprinoties asinsrites traucējumiem, cietušā apvidus šūnas nonāk anabiozē (palēninātas darbības stāvoklī) un, ja procesu pārāk ielaiž, galu galā šīs šūnas aiziet bojā.
Visizplatītākā kļūda ir tieksme sarīvēt apsaldēto vietu!
Iznākumā no sala jau tā cietušajai ādai vēl jāpiedzīvo mehānisks savainojums. Visbīstamāk ir berzēt apsaldējumu ar vilnu vai sniegu. Vilna plēš ādu, izraisa iekaisumu, veido skrāpējumus, kuri savukārt paver ceļu infekcijai. Savukārt ar ledus kristāliņiem pilnais sniegs ne vien bojā ādu, bet vēl vairāk atdzesē apsaldēto vietu.
Bēdīgi var beigties centieni apsaldējumu sildīt karstā ūdenī vai pie atklātas uguns. Apsaldētā ādā saglabājas temperatūra ar mīnus zīmi, un starpība starp to un pat remdenu ūdeni var sasniegt 20 grādus. Uz mirkli šūnas atdzīvojas, lai tūdaļ nepietiekamas asinsrites dēļ tās skartu nekroze – atmiršana. Minēto apstākļu dēļ cietušos audus vajag iesildīt palēnām, no iekšpuses, lai traucēto asinsriti atjaunotu lēni un pakāpeniski. Tikai tā patiesi var izglābt cietušos locekļus no amputācijas.

Kā rīkoties?

Pirmām kārtām uz cietušās vietas jāuzliek siltumizolējošs apsējs: vilnas šalle, silts lakats. Mājas apstākļos zem šalles var palikt biezu vates kārtu, tad trīskārt salocītu polietilēna plēvi. Tāds pārsējs ir kā termostats, kurš glābjošo siltumu atjauno pakāpeniski.
Ar siltām plaukstām apsaldējumu labāk neaiztikt, īpaši tad, ja cietusi ne tikai āda, bet arī muskuļi, dzīslas, asinsvadi, nervi.
Apsaldējums bīstams arī ar to, ka nereti tas saistīts ar vispārēju ķermeņa atdzišanu, kas savukārt atstāj iespaidu uz nierēm un plaušām. Tālab cietušais, cik ātri vien var, jānogādā siltā istabā un jādod viņam iedzert karsts dzēriens: piemēram, kafija vai tēja ar medu, aveņu kātiem, upenēm.
 
Arī vēlāk jāuzmanās!

Kad apsaldētajā vietā sākas nieze, dedzinoša sajūta, sīki dūrieni, varat uzskatīt, ka grūtākais jau garām: ar šiem simptomiem sevi piesaka atsākusies asinsrite. Pēc dažām stundām termoizolējošo apsēju var noņemt un cietušo vietu uzmanīgi apmazgāt ar vati, kas samērcēta spirtā vai degvīnā, tad atkal jāuzliek apsējs un jālien zem siltas segas.
Lai būtu pilnīgi drošs, jāapmeklē ārsts. Apsaldējumi ir ne tikai bīstami, bet arī viltīgi. Nekrotiskās izmaiņas audos spēj izpausties arī vēlāk, pēc dažām dienām.

Kas riskē visvairāk?

Pirmie ir sīvā cienītāji – iedzērušais pilnībā zaudē aukstuma izjūtu.
Tālāk seko ceļu policisti, ielu tirgoņi, celtnieki, sargi, sētnieki – visi tie, kuru darbs saistīts ar ilgstošu atrašanos zem klajas debess.
Bēdīgi var beigties arī zemledus makšķerēšana (bļitkošana). Sevišķi tad, ja makšķerēšana saistīta ar alkohola lietošanu.

Problēmas pēc apsaldēšanās

Protams, ne vienmēr sasaldēšanās beidzas ar amputāciju. Tomēr nepatīkams ir arī sala kniebienā iegūts sejas sarkanums. Šai vainai var līdzēt. Sagatavojiet sejas masku no rīvētiem āboliem, dažiem pilieniem piena un olas dzeltenuma, paturiet 20 – 30 minūtes, tad nomazgājiet.
Gadījumā, ja deguns salā kļuvis tumši sarkans, izmantojiet kontrastainas kompreses. 2 ēdamkarotes kumelīšu pārlejiet ar glāzi verdoša ūdens, ļaujiet 15 – 20 minūtes ievilkties, nokāsiet. Katru dienu lieciet pārmaiņus vēsas un karstas kompreses, līdz deguns atgūst dabisko toni.
Ja apsaldēta seja, katru vakaru ieziediet ādu ar smiltsērkšķu eļļu (var lietot arī zivju eļļu vai zosu taukus, kam tie ir pieejami). Palīdzēs arī linsēklu maska: 1 ēdamkaroti linsēklu pārlej ar glāzi verdoša ūdens, pavāra minūtes 15 – 20, tad karstas saberž. Kad atdzisušas, patur uz sejas 20 minūtes, nomazgā ar karstu un beigās vēsu ūdeni.
Ja sals skāris rokas un āda sasprēgājusi, der tās ierīvēt ar diedzētu kviešu dīgstu eļļu.
Uz apsaldētām rokām var likt kompreses. Novāra kartupeli ar mizu, nomizo, saspaida, pieliek dažas karotes piena un vienu tējkaroti olīveļļas. Iegūto masu uzliek uz sausām tīrām rokām, piesedz ar komprešu papīru un frotē dvielīti. Tur 30 minūtes, tad nomazgā siltā ūdenī un iesmērē ar barojušu krēmu.

Tomēr vislabāk ir uzmanīties, lai neapsaldētos.

Visbeidzot – ja jūs aukstā laikā redzat bezpajumtnieku vai citu, cilvēku, kam varētu būt nepieciešama palīdzība, nekavējoties sazinieties ar glābšanas dienestu pa tālruni 112 vai ar attiecīgā rajona Pašvaldības policijas darbiniekiem.

Izmantota informācija no: www.dziedinatajs.lv


RD deputāti noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai
Pilsēta | Rīga šodien | Pakalpojumi | Pašvaldība | Uzņēmējiem | Medijiem | Jauniešiem | Tūristiem

Bezmaksas informācijas tālrunis: 80000800. Rīgas domes diennakts tālrunis: 67026101.
Portāla atbalsta e-pasts: atbalsts@riga.lv
Copyright © 2003-2011, Riga.lv, Portāla lietošanas noteikumi