Pilsēta
Rīga šodien
Pakalpojumi
Pašvaldība
Uzņēmējiem
Medijiem
Jauniešiem
Tūristiem
20.08.2019
Palīdzības sistēma
Literatūra par Rīgu
Rīga skaitļos
Rīgas simboli
Rīgas vēsture
Rīgas arhitektūra un vide
Vecrīga
Bulvāru loks
Jūgendstils
Citi pilsētvides objekti
Koka arhitektūra
Dāvanas
Vārda dienas svin:
Bernhards, Boriss, Rojs
Valūtas kursi
 Visas valūtas
Gaisa kvalitāte
  Pilsēta / Rīgas arhitektūra un vide / Koka arhitektūra  

Koka arhitektūra

Brīvības iela

Īpaša loma Rīgas pilsētvidē ir koka arhitektūrai. Atšķirībā no vairākām citām Eiropas zemēm, Rīgā koka arhitektūra turpināja attīstīties līdz pat 2. pasaules karam. Savukārt pēc kara Latvijai gāja secen Rietumeiropā 60-70 gados izplatītais modernisma vilnis, lielā mērā padomju saimniekošanas sistēmas radītā dzīvokļu trūkuma dēļ. Laika gaitā koka arhitektūra Rīgā uzkrājusi arī zināmu sociālu kultūrvides slodzi – turīgāki ļaudis līdz šim lūkojuši izvairīties no koka ēkām. Pēdējā laikā gan Rīgā parādījies cerīgs koka arhitektūras mīļotāju vilnis, kas cenšas atdzīvināt senās un savdabīgi skaistās celtnes.

Rīgā saglabājušās atsevišķas koka celtnes no 18.gs. vidus (Daugavgrīvas ielā 28, Šepmuižiņas dzīvojamā ēka, Borherta muižiņas dzīvojamā ēka) un Kleistu, Hartmaņa, Nordeķu, Depkina muižiņas. Vairāk saglabājušās vēlāku periodu ēkas, piemēram, klasicisma ēku grupa Daugavgrīvas ielā 67, Bloka muižas dzīvojamā ēka un apbūves daļas, kas veidojušās pēc 1812. g. priekšpilsētu dedzināšanas. Tās parasti ir viena vai divstāvu ēkas, kas celtas pēc paraugfasādēm. Atbilstoši vietējām celtniecības tradīcijām, tās ieguvušas savdabīgu risinājumu. Paraugfasāžu ietekmē radusies daļa koka apbūves pilsētas

Lāčplēša iela 135
centrā, bijušajā Maskavas forštatē, Sarkandaugavā un Ķīpsalā. Pēdējā no minētajām vietām saglabājušās arī vairākas zvejnieku un pārcēlāju mītnes (19.gs. pirmā puse), kas ir arī tautas celtniecības pieminekļi. Īpašs koka ēku celtniecības uzplaukums vērojams l9.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā, kad valdīja eklektisms un jūgendstils. Šim laikam raksturīgas detaļas apjomā un fasādēs - ap ritmiski kārtotajām logailām, frontonos, dzegās. Šajā laikā savu praksi sāka arī daudzi latviešu arhitekti, kuru darbi kopā ar citu tautību Rīgas arhitektu veikumu lielā mērā nosaka pilsētas vizuālo tēlu. No šī laika ēkām jāmin ēkas Balasta dambī 38/40 (1907., J.Alksnis), O.Vācieša ielā 5 (1872, O.Bārs), Brīvības ielā 100 (pagalmā, 1899., K.Felsko), Matrožu ielā 4/6, A.Vanags). Bieži koka ēkās saglabājušies lieliski kāpņu telpu un dzīvokļu interjeri. Diemžēl visas koka ēkas ar retiem izņēmumiem ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Taču Rīgas koka apbūve ir unikāla Eiropas mēroga parādība. Aktuāls uzdevums ir tās saglabāšana vienotā ansamblī, nevis izraujot no vides konteksta atsevišķās būves.



Pilsēta | Rīga šodien | Pakalpojumi | Pašvaldība | Uzņēmējiem | Medijiem | Jauniešiem | Tūristiem

Bezmaksas informācijas tālrunis: 80000800. Rīgas domes diennakts tālrunis: 67026101.
Portāla atbalsta e-pasts: atbalsts@riga.lv
Copyright © 2003-2011, Riga.lv, Portāla lietošanas noteikumi