Pilsēta
Rīga šodien
Pakalpojumi
Pašvaldība
Uzņēmējiem
Medijiem
Jauniešiem
Tūristiem
13.12.2018
Palīdzības sistēma
Literatūra par Rīgu
Rīga skaitļos
Rīgas simboli
Rīgas vēsture
Ieskats pašvaldības vēsturē
Rīdzinieki
Stāsti
Leģendas
Priekšpilsētas
Parki
Ūdeņi
Dzīve Rīgā
Rīgas arhitektūra un vide
Dāvanas
Vārda dienas svin:
Lūcija, Veldze
Valūtas kursi
 Visas valūtas
Gaisa kvalitāte
  Pilsēta / Rīgas vēsture / Stāsti / Ūdeņi  

Rīdziņa

Tiek uzskatīts, ka Rīgas vārds cēlies no upes, kuras krastā tā radusies. Šīs upes nosaukumi dažādos avotos variējas dažādi – Rīgas upe, Rīdzene, Rīdziņa. Par tā izcelsmi īstas skaidrības nav, bet galvenais ir skaidrs – vārds, saglabājoties Rīgas nosaukumā, ir pārdzīvojis savu sākotnējo nesēju. Jo šīs upes diemžēl vairs nav.

Gadsimtu gaitā upes gultne pakāpeniski sašaurinājusies, jo rīdziniekiem bijis paradums dažādus atkritumus, būvgružus un pat kūtsmēslus izbērt Rīdziņā. Nav līdzējuši ne rātes izdotie atkārtotie aizliegumi, ne arī vairākkārtējā gultnes tīrīšana. Sevišķi straujš upes izzušanas process bijis 17. gs., kad, ceļot pilsētas nocietinājumus, augšteci norobežoja zemes vaļņi, Rīdziņai kļūstot par stāvoša ūdens baseinu. Visātrāk gultne tika aizbērta posmā starp Pulvertorni un Audēju ielu, lēnāk lejas galā  pie tagadējās 13. janvāra ielas, jo šeit bija laivu piestāne un pilsētas ziemas osta. 1860. gada beigās, nojaucot pilsētas vaļņus, likvidēja pēdējās Rīdziņas paliekas, izbūvējot apakšzemes kanālu, savienojot to ar vecās gultnes paliekām un stāvošos ūdeņus novadot Daugavā. Par upes sākotnējiem apjomiem un kuģojamību liecina arheoloģiskajos izrakumos iegūtie kuģu vraki. Tās ieteka Daugavā bijusi 30 – 40 m plata, un kuģojam tā bijusi vismaz līdz tagadējai Zirgu ielai.

Pašreiz iespējams izsekot Rīdziņas tecējumam, vadoties no veciem pilsētas plāniem un ielu izvietojuma.

Upe sākās pie Pulvertorņa, tālāk tā apmeta slaidu loku un vijās cauri visai pilsētai, lai lejasgalā, pie Mārstaļu torņa, savienotos ar Daugavu.

Ejot no Pulvertorņa, iespējams iziet it kā pa vienu ielu cauri visai vecpilsētai un nonākt tās otrā galā pie Daugavas. Mūsdienās šo nepārtraukto trasi veido cita aiz citas trīs ielas. Pirmā no tām ir Meistaru iela, kas, šķērsot Kaļķu ielu, turpinās kā Kalēju iela. Tās galā aiz Daugavas ielas ir Minsterejas iela, kas izved Daugavas krastmalā. Nami šo ielu labajā pusē ar saviem vienslīpes jumtiem šķiet kā bezdelīgu ligzdas pielipuši pie kādreizējā viduslaiku pilsētas nocietinājuma mūra, kas sākot ar 13. gs. celts gar pašu Rīdzenes krastu un ir attēlots vēl visos 17. gs. pilsētas plānos. Savukārt Riharda Vāgnera, tālāk Vaļņu un pēc tam 13. janvāra iela dabā iezīmē Rīdziņas pretējo krastu. Starp Kalēju un Vaļņu ielu esošā šaurā Rīdzenes iela atrodas virs aizbērtās upes gultnes vietā izveidotā šaurā novadkanāla, kas pastāvējis līdz pat 19. gadsimtam.

Rīgas centrā, Līvu laukumā, pašreiz ir vizuāli iezīmēta Rīdzenes upes gultne, izmantojot viļņotu bruģējumu un tam pieskaņotus apstādījumus.


Operdziedātāja Elīna Garanča saņem balvu “Gada rīdzinieks 2018”
Pilsēta | Rīga šodien | Pakalpojumi | Pašvaldība | Uzņēmējiem | Medijiem | Jauniešiem | Tūristiem

Bezmaksas informācijas tālrunis: 80000800. Rīgas domes diennakts tālrunis: 67026101.
Portāla atbalsta e-pasts: atbalsts@riga.lv
Copyright © 2003-2011, Riga.lv, Portāla lietošanas noteikumi