Pilsēta
Rīga šodien
Pakalpojumi
Pašvaldība
Uzņēmējiem
Medijiem
Jauniešiem
Tūristiem
20.08.2019
Palīdzības sistēma
Literatūra par Rīgu
Rīga skaitļos
Rīgas simboli
Rīgas vēsture
Ieskats pašvaldības vēsturē
Rīdzinieki
Stāsti
Rīgas arhitektūra un vide
Dāvanas
Vārda dienas svin:
Bernhards, Boriss, Rojs
Valūtas kursi
 Visas valūtas
Gaisa kvalitāte
  Pilsēta / Rīgas vēsture / Rīdzinieki  

Rīdzinieki

Rīgas iedzīvotāji allaž ir lepojušies ar savu līdzgaitnieku sasniegumiem un Rīgas vārda nešanu pasaulē. Rīdzinieku vidū bijis daudz spilgtu un atšķirīgu personību. Katrs darbojies pēc savas izpratnes, pārliecības un laikmeta izaicinājumiem. Dažs Rīgā izaudzis un no tās aizgājis pasaulē (baletdejotājs Barišņikovs), dažs, gluži otrādi, dzimis tālumā, bet dzīvi veltījis Rīgai (bīskaps Alberts). Dažs iebrāzies Rīgā kā viesulis uz īsu brīdi, bet Rīga viņu neaizmirst (komponists Vāgners). Cits atkal visu mūžu nodzīvojis Rīgā basām kājām, un tikai pēc tam Rīga viņu atklāj (gleznotājs Irbe). Dažādi laikmeti, dažādi cilvēki, ko vieno Rīga.

Alberts Bukshēvdens
(~1165-1229)
Garīdznieks un politiķis, Rīgas dibinātājs. Dzimis zemākas kārtas dižciltīgo ģimenē Vācijā. Domkungs Brēmenē, 1199. gadā iesvētīts par bīskapu. No 1199. gada Ikšķiles bīskaps, no 1201. gada -  Rīgas bīskaps. Viņa vadībā tika uzcelti pirmie Rīgas nocietinājumi, izveidots Zobenbrāļu ordenis, nodibināts Daugavgrīvas cisterciešu klosteris, iedalīti pirmie lēņi. Bīskaps Alberts bija 13. gs. Baltijas kolonizācijas stratēģiskais vadītājs. Miris 1229. gada 17. janvārī, apbedīts Rīgas Domā, 1773. gadā pārapbedīts Lielajos kapos.

Bazīlijs Plīnijs
(~1540-1605)
Dzejnieks un mediķis. Dzimis Rīgā, Domskolas inspektora ģimenē. Pastāv iespēja, ka cēlies no latviešiem (Pliene). B. Plīnijs izglītojies Rīgā un Vitenbergā, rakstījis apcerējumus par magnētismu, krāsu teoriju un indēm, kā arī dzeju. Nozīmīgākais darbs ir poēma "Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums", izdots 1595. gadā Leipcigā (latviski 1997. gadā izdots kā "Slavas dziesma Rīgai"), kurā aprakstīts Rīgas ģeogrāfiskais izvietojums, arhitektūra un rīdzinieku sadzīve. Visas poēmas sacerētas latīņu valodā.

Nikolajs Mollīns
(~1550-1625)
Pirmais grāmatu izdevējs un iespiedējs Rīgā. Dzimis Antverpenē, Beļģijā. 1575.-1587. gadā strādājis tur par grāmatu iespiedēju. 1588. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur rātes uzdevumā ierīkojis pirmo tipogrāfiju. Izdevis aptuveni 170 grāmatu - garīgo literatūru, kalendārus, skolas grāmatas, rātes rīkojumus, vēstures, juridiskas u.c. zinātniskas grāmatas, filozofiskus traktātus, kā arī Rīgas panorāmas un plānus. Grāmatas izdotas latīņu, retāk vācu valodā, nedaudz arī zviedru un somu valodā. Mollīns izdevis pirmo latviešu valodā iespiesto grāmatu - Luteriskās baznīcas rokasgrāmatu (1615). Miris mēra epidēmijā Rīgā.

Johans Gotfrīds Herders
(1744-1803)

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis Vecrīgā
Vācu filozofs apgaismotājs, literāts, folklorists. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē (1762-1764). No 1764. līdz 1769. gadam bijis Rīgas Domskolas pedagogs, mācīja dabas zinības, matemātiku, franču valodu, stilistiku un vēsturi.
Rīgā sarakstītajos darbos J.Herders uzsvēris vēstures skatījuma nozīmi literatūras un mākslas vērtēšanā. Atzinumi par tautas valodas un dzejas kopsakaru ar tautas vēsturi izklāstīti darbā "Traktāts par valodas izcelšanos"(1772). J.Herders pirmais lietoja terminu "tautasdziesma", kas pēc tam ieviesās folkloristikā. Vācis dažādus tautu, arī latviešu, dziesmas un izdevis tās tematiski sakārtotos krājumos (1778, 1779). J. Herdera galvenajā filozofiskajā darbā "Idejas par cilvēces vēstures filozofiju" (1-4, 1784-1791) attīstīta doma par nepārtrauktu progresu cilvēces vēsturē un sabiedrības virzību pretim humānismam, īpaši akcentējot saprātu un taisnīgumu. Herdera darbi ietekmējuši klasiskās vācu filozofijas attīstību.
Rīgā, pretī bijušajai Domskolai J. Herderam uzcelts piemineklis un viņa vārdā nosaukts laukums.

Johans Kristofs Broce
(1742-1823)

Johans Kristofs Broce
Baltijas novadpētnieks, pedagogs. Dzimis 1742. gadā Gerlicā, Vācijā, čehu ieceļotāja ģimenē. Studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātē, ieguvis filozofijas doktora grādu. 1768. gadā ieradies Rīgā, no 1783. gadā sācis strādāt Rīgas ķeizariskajā licejā, kur pavadījis 46 gadus.
Visu mūžu J.Broce nodarbojās arī ar Baltijas vēstures pētīšanu un etnogrāfisko ziņu vākšanu. Izcila nozīme ir J.Broces savāktajiem latviešu un igauņu tautu vēstures materiāliem, arhitektūras pieminekļu, tērpu, monētu, sadzīves ainu zīmējumiem un aprakstiem, it īpaši 1770.-1818. gadā savāktajam "Dažādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģerboņu u.c. krājumam" 10 sējumos ar rādītāju. Miris 1823. gadā Rīgā.

Jānis Šteinhauers
(1705-1779)
Pirmais latviešu rūpnieks, lielākais Rīgas zemju īpašnieks latvietis18.gadsimtā. No 1743. gada strādājis par kroņa mastu šķirotāju. No 1756. gada Hermeliņa muižas un kokzāģētavas īpašnieks, 1765. gadā nodibinājis pirmo Rīgas papīra manufaktūru. J.Šteinhauers ilgstoši tiesās ar Rīgas rāti, cenšoties pierādīt, ka tiesības tirgoties Rīgā ir visu tautību iedzīvotājiem un panāca tiesības ar kokzāģētavu produkciju apgādāt Rīgas ostā ienākušos kuģus.Viņa dēls 1784. gadā oficiāli tika uzņemts namniekos.

Dāvids Hieronīms Grindelis
(1776-1836)
Ķīmiķis, farmaciets, ārsts un pirmais latviešu dabzinātnieks. Dzimis 1836.gadā Rīgā, cēlies no mastu šķirotāja un koktirgotāja Grunduļa dzimtas. Studējis dabaszinātnes Jēnā. Strādājis Rīgā par aptiekāru, 1804.-1814. gadā Tērbatas universitātes ķīmijas un farmācijas profesors, 1810.-1812. gadā - universitātes rektors, Pēterburgas ZA korespondētājloceklis. 44 gadu vecumā studējis otrreiz (medicīnu), no 1822. gada strādājis Rīgā par ārstu.
D. Grindelis dibinājis Rīgas farmacietisko biedrību (1803) un Rīgā izdevis pirmo Krievijas impērijas farmācijas zinātnisko žurnālu "Russisches Jahrbuch der Pharmazie" (1803-1810). Daudz rakstījis par farmācijas, ķīmijas un botānikas jautājumiem, pētījis Baltijas floru un Ķemeru sēravotus, izdarījis šo avotu pirmo ūdens analīzi.
Miris 1836.gadā.
No Grindeļa uzvārda atvasināts farmacietiskā uzņēmuma "Grindex" nosaukums.

Filips Pauluči
(1779-1849)
Baltijas ģenerālgubernators ar sēdekli Rīgā. Dzimis Itālijas ziemeļos, Modēnā, marķīzs. Dienējis dažādu valstu armijās, no 1807. gada – Krievijā. No 1812. gada Rīgas kara gubernators, arī Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators līdz 1829. gadam.
F. Pauluči daudz pūļu veltījis 1812. gadā nodedzinātās Rīgas priekšpilsētas (t.s. Pēterburgas Ārrīgas, tagad Vidzemes priekšpilsētas) atjaunošanai. Tā rezultātā Ārrīga ieguva mūsu dienās pazīstamo kvartālu plānojumu. F. Pauluči darbības laikā sākās Vērmanes dārza ierīkošana, tika iekārtots ielu apgaismojums un ieviesta namu numerācija.
Pēc 1829. gada F. Pauluči atgriezās dzimtajā Itālijā, kur 1849. gadā mira.

Rihards Vāgners
(1813-1883)

Rihards Vāgners
Izcils komponists. Nepilnus divus sava mūža gadus pavadījis Rīgā, no 1837. – 1839. gadam bijis Rīgas Vācu teātra kapelmeistars. Šajā laikā iestudējis ap 20 vācu, itāļu, franču komponistu operas. Leģenda stāsta, ka, aizbraucot no Rīgas drūmā noskaņojumā (nenomaksāti parādi) un šūpojoties kuģī pa viļņojošo Baltijas jūru, R. Vāgneram radusies iedvesma operai “Klīstošais holandietis”. Pašreiz bijušā Vācu teātra telpās ierīkota koncertzāle, kas nosaukta par Vāgnera zāli, un iela, uz kuras tā atrodas, nes Riharda Vāgnera vārdu.

Augusts Dombrovskis
(1845-1927)
Latviešu rūpnieks un mecenāts. Dzimis 1845. gadā Ķengaragā pie Rīgas, zvejnieka ģimenē. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Strādādams kokzāģētavā, iekrājis naudu un 1887. gadā nodibinājis kokzāģētavu Mīlgrāvī. Ienākumus izlietojis, nodibinot un uzturot vairākas kultūras un izglītības iestādes tagadējā Vecmīlgrāvī - elementārskolu un bērnudārzu (1900), proģimnāziju (1908); uzcēlis atturības biedrībai "Ziemeļblāzma" namu (1904, 1913) un t.s. Burtnieku namu (1907), kurā bez maksas varēja dzīvot un strādāt latviešu rakstnieki un mākslinieki.
Miris 1927. gadā, apbedīts "Ziemeļblāzmas" dārzā.

Georgs Frīdrihs Ferdinands Kufalts
(1853-1938)

Georgs Frīdrihs Ferdinands Kufalts
Ainavu arhitekts. Dzimis Pleunā, Vācijā. 1879. gadā ieradies Rīgā, 1880.-1914. gadam Rīgas parku un dārzu direktors. Pēc viņa projektiem 19.gs. 2.pusē un 20.gs. sākumā no jauna ierīkoti vai pārveidoti visi tā laika Rīgas parki un apstādījumi: Vērmanes dārzs (1899. gadā ierīkots pirmais rozārijs Rīgā), Arkādija dārzs (1900-1911), Strēlnieku dārzs, Dzegužkalna parks (labiekārtots 1901. gadā), Miera dārzs (1905-1908), Esplanāde (pirmie apstādījumi 1902. gadā). Būtiskas pārmaiņas notika arī Kanālmalas apstādījumos – 1898. gadā ierīkoja akmens krāvumus, strautiņus ar kaskādēm, ūdenskritumu un alpināriju, 1900. gadā iestādīja vairākus ļoti retus kokus, t.sk. Kanādas ragukoku. G.Kufalts ir arī Meža kapu (1899) un Mežaparka apbūves 1.kārtas plānojuma autors (1901). G.Kufalts uzraudzījis arī Krievijas imperatora dārzu iekārtošanu Krimā un Kaukāzā, vadījis dārza ierīkošanu Dagomisā pie Sočiem, Oranienbaumā un Carskoje Selo Pēterburgas apkaimē.
1.pasaules kara laikā G.Kufaltu deportēja uz Vāciju. Miris 1938. gadā Berlīnē.

Vilhelms Ostvalds
(1853-1932)
Ķīmiķis, filozofs, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. Dzimis 1853. gadā Rīgā. Beidzis Tērbatas universitāti (1875), pēc tam bijis šās universitātes docētājs (1875-1881). No 1881.-1887. gadam Rīgas Politehnikuma profesors, izveidoja ķīmijas laboratoriju. No 1887.-1906. gadam bija Leipcigas universitātes profesors.
1884. gadā V. Ostvalds atklāja homogēnās skābju-bāzu katalīzes likumu, 1888. gadā formulēja Ostvalda atšķaidīšanas likumu. V.Ostvalds sarakstījis pirmo fizikālās ķīmijas mācību grāmatu (1-2, 1885-1887, Leipcigā), organizējis un rediģējis pirmo fizikālās ķīmijas žurnālu (Leipcigā no 1887. gada).
1909. gadā V.Ostvaldam par atklājumiem ķīmijā piešķirta Nobela prēmija.
Miris 1932. gadā Leipcigā.

Konstantīns Pēkšēns
(1859-1928)
Arhitekts. Dzimis 1859. gadā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā, zemnieku ģimenē, 1869. gadā vecāki pārcēlušies uz dzīvi Rīgā. 1885. gadā beidzis Rīgas Politehnikuma Arhitektūras nodaļu. Gadu nostrādājis Jāņa Frīdriha Baumaņa arhitektūras birojā, pēc tam sācis patstāvīgu arhitekta praksi. Piedalījies Rīgas Arhitektu biedrības atjaunošanā (1889), bijis Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, , no 1909. gada - Rīgas domnieks.
19.gs. nogalē K.Pēkšēna celtnes veidotas tradicionālajā eklektisma manierē. 20.gs. sākumā K.Pēkšēns viens no pirmajiem atbrīvojās no eklektisma formālās kompozīcijas normām un pievērsās mūsdienīgajam jūgendstilam. Pēc K.Pēkšēna projektiem Rīgā vien uzcelti vairāk nekā 230 daudzstāvu mūra nami. K.Pēkšēna celtnes ir Rīgas centra apbūves būtiska sastāvdaļa, kas vieno mūsdienīgo arhitektūru ar vēsturisko stilu laikmetu un strauji izmainīja pilsētas izskatu.
Miris 1928. gadā

Frīdrihs Canders
(1887-1933)

Frīdrihs Canders
Inženieris un izgudrotājs, kosmonautikas teorētiķis un raķešbūves aizsācējs. Dzimis Rīgā, ārsta ģimenē. Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu (1914), strādāja rūpnīcā "Provodņiks". 1915. gadā kopā ar rūpnīcu evakuējās uz Maskavu, no 1919. gada strādāja aviorūpnīcā "Motor". Zinātniskos pētījumus par reaktīvās kustības jautājumiem un starpplanētu lidojumu iespējām F. Canders aizsāka 1907. gadā Rīgā, 1930.-1933. gadā izveidoja pirmos reaktīvos dzinējus, kas darbojās ar šķidro degvielu. F.Candera vadībā izgatavota raķete "GIRD-x" pacēlās gaisā 1933. gadā. F.Canders veicis arī daudzu starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķinus (sevišķi precīzus lidojumam uz Marsu).
Miris 1933. gadā Kislovodskā.
F.Candera vārdā nosaukts krāteris uz Mēness.
 
Voldemārs Irbe
(1893-1944)
Gleznotājs. Dzimis amatnieka ģimenē, mācījies Vācu amatniecības biedrības skolā(1908-1911), arī pie savdabīgajiem latviešu māksliniekiem B. Dzeņa, J. Kugas, J. Madernieka. Konsekventi gleznojis pastelī, galvenokārt Rīgas ainavas. Bijis dziļi reliģiozs un rīdziniekiem atmiņā palicis ar neordināro dzīvesveidu – ignorējis pasaulīgos labumus, staigājis basām kājām un savas gleznas atdevis par niecīgu samaksu vai pat par velti. Mūsdienās mākslas zinātnieki tās novērtējuši kā izcilas.

Aleksandrs Čaks
(1901-1950)

Aleksandrs Čaks
Dzejnieks. Dzimis Rīgā, drēbnieka ģimenē, uzaudzis Rīgā, dzīvojis Rīgā un izdzīvojis pilsētu dzejā kopš savas pirmās dzejoļu grāmatas 1925. gadā. Praktiski pirmais latviešu literāts, kura daiļrade ir izteikti urbāniska. Apdzejojis Rīgas trauksmaino, pulsējošo dzīvi visā tās daudzveidībā, ieskaitot tēmas un personāžus, kas līdz tam dzejā nefigurēja – pilsētas naktsdzīve, ormaņi, klaidoņi un ielasmeitas, trūcīgās priekšpilsētas; pat atejas daudzstāvu īres namos. Čaka dzejā atspoguļojas līdz smeldzei izjustā mīlestība pret Rīgu – tādu, kāda tā ir, ko lieliski izsaka dzejoļa nosaukums “Sirds uz trotuāra”. A. Čaks miris 1950. gadā, padomju varas pazemots. Viņa vārdā nosaukta viena no centrālajām Rīgas ielām, kurā atrodas arī A. Čaka memoriālais muzejs.

Mihails Barišņikovs
(1948)

Mihails Barišņikovs
Baletdejotājs. Dzimis Rīgā, mācījies Rīgas horeogrāfijas vidusskolā. 1974. gadā emigrējis uz ASV. Dejojis daudzās slavenās pasules baleta trupās, t. sk. Lielbritānijas Karaliskajā baletā. 1980.- 1989. gadā Amerikas Baleta teātra mākslinieciskais vadītājs un premjers, no 1990. gada baletmeistars M. Morisa baleta trupā. Kopš 80. gadiem vadījis vairākas ASV televīzijas programmas, filmējies, piedalījies Brodvejas teātra izrādēs.

 

Literatūra:
Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. R., 1988
Paklons J. Herders un latviešu literatūra. R., 1978
Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. R., 1984.
Pāvulāne, V.; Pāvulāns, V. Bīskaps Alberts un Baltija. Kultūras Fonda Avīze.1991, Nr. 9, 10.-11.lpp
Stradiņš J. Etīdes par Latvijas zinātņu pagātni. R., 1982
Latvijas arhitektūras meistari. R., 1995.


 



Pilsēta | Rīga šodien | Pakalpojumi | Pašvaldība | Uzņēmējiem | Medijiem | Jauniešiem | Tūristiem

Bezmaksas informācijas tālrunis: 80000800. Rīgas domes diennakts tālrunis: 67026101.
Portāla atbalsta e-pasts: atbalsts@riga.lv
Copyright © 2003-2011, Riga.lv, Portāla lietošanas noteikumi