Pilsētas galvas

Dažādos laikos, pie dažādām varām, ar dažādiem paņēmieniem Rīgas pilsētas galvas centušies pēc iespējas aizstāvēt rīdzinieku intereses un nodrošināt pilsētas izaugsmi.

Kopš 1901. gada Rīgas Domē aizsākusies tradīcija veidot pilsētas galvu portretu galeriju, ko 1994. gadā atjaunoja.

Kopš Rīgas domes izveidošanas 1878. gadā līdz Pirmajam pasaules karam pilsētas galvas posteņus ieņēma Roberts fon Bingners (1978-1885), Augusts fon Etingens (1886-1889), Ludvigs Kerkoviuss, Georgs Ārmitsteds un Vilhelms fon Bulmerinks.

Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
1831-1904 Rīgas pilsētas galva 1890-1901
Tirgotājs. Kerkoviusa laiks iezīmējas ar straujo rūpniecības uzplaukumu, iedzīvotāju skaita pieaugumu un tā radīto celtniecības bumu. Viņa laikā un ar viņa atbalstu notika pārdomātā Bulvāru loka apbūve, un parku izveide, uzceltas daudzas sabiedriskās būves, daudz darīts Rīgas labiekārtošanā. 1901.gadā L.V.Kerkoviuss sastādīja testamentu, novēlot Rīgas pilsētai savas gleznu kolekcijas 26 gleznas. Šo novēlējumu pēc L.V.Kerkoviusa nāves izpildīja viņa brālis Teodors Vilhelms Kerkoviuss. 1904.gada 6.septembrī Rīgas pilsēta ar pateicību pieņema šos mākslas darbus. Un vēlāk tie papildināja jaunuzceltā Rīgas mākslas muzeja fondu.
Džordžs Armitsteds
1847-1912 Rīgas pilsētas galva 1901-1912
Inženieris, uzņēmējs. Viņa vadības laikā turpinājās straujā apbūve, īpaša uzmanība tika pievērsta sociālajām vajadzībām. Tika uzlabota izglītības sistēma, uzceltas 16 jaunas skolas, 1. pilsētas slimnīcas administratīvā ēka, ierīkota ātrās ārsta palīdzības stacija Jēkaba kazarmās un naktspatversme bezpajumtniekiem Maskavas priekšpilsētā, Dž. Armitsteds privāti kopā ar brāli Edgaru un māti Karolīnu ziedoja arī ievērojamu summu kaulu tuberkolozes slimnīcas celtniecībai Jūrmalā. Diemžēl šīs ieceres realizāciju pārtrauca karš. Vienlaikus daudz uzmanības tika pievērsts pilsētas labiekārtošanai un modernizācijai – uzcelta Baltezera ūdenssūkņu stacija, elektrostacija Andrejsalā, Rīgas 2.teātra ēka, Rīgas pilsētas māklsas muzeja ēka, atklāts zooloģiskais dārzs, atklātas un paplašinātas elektrisko tramvaju līnijas. Džordžu Armitstedu rīdzinieki atzinuši par vienu no visu laiku izcilākajiem Rīgas saimniekiem.
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
1862-1953 Rīgas pilsētas galva 1913-1917
Muižnieks. Turpināja Armitsteda aizsākto Rīgas attīstības plāna realizāciju. Viņa laikā iekrita Rīgai postošie Pirmā pasaules kara gadi. Karam sākoties Bulmerinks savlaicīgi parūpējās par pārtikas rezervju un kurināmā sagādi rīdziniekiem. Par atteikšanos pildīt Krievijas armijas ģenerāļa pavēli demontēt Pētera I pieminekli viņš 1915. gadā tika izsūtīts uz Irkutsku, bet formāli turpināja būt pilsētas galva, jo jauns netika ievēlēts. Vēlāk Bulmerinks atgriezās Rīgā.
Pauls Hopfs
Rīgas pilsētas priekšnieks 1917-1918
Voldemārs Pusuls
1883-1939 Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks 1919
Rūdolfs Endrups
1878-1938 Rīgas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs 1919
Sīmanis Berģis
1887-1943 Rīgas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs 1919
Gustavs Zemgals
1871-1939 Rīgas pilsētas galva 1917, 1918, 1919-1920
Jurists, sabiedrisks darbinieks, politiķis, viens no Latvijas Tautas padomes dibinātājiem un Latvijas Republikas proklamēšanas dalībniekiem. Viņa darbība Rīgas domē un pilsētas galvas amatā sakrita ar Latvijai dramatiskajiem notikumiem – Pirmo pasaules karu, vācu un padomju okupāciju, bermontiādi. Pēc šiem notikumiem Rīgas saimniecība bij izpostīta, daudzas ēkas sagrautas, valdīja bezdarbs un bads. G. Zemglam kā pirmajam Rīgas domes vadītājam neatkarīgās Latvijas laikā nācās cīnīties ar šīm problēmām. 1920. gadā G. Zemgalu ievēlēja par Satversmes sapulces locekli un līdz ar to viņš pārtrauca darbu Rīgas domē. No 1927. – 1931. gadam G. Zemgals bija Latvijas Republikas prezidents.
Andrejs Frīdenbergs
1875-1941 Rīgas pilsētas galva 1920-1921
Alfrēds Andersons
1879-1937 Rīgas pilsētas galva 1921-1928
Būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks. Viņa laikā visvairāk uzmanības tika veltīts kara postījumu likvidēšanai un pilsētas sociālai attīstībai. Tika uzcelta tuberkulozes sanatorija Biķerniekos, vairākas pamatskolas, pirtis (galvenokārt strādnieku rajonos – Bolderājā, Čiekurkalnā, Iļģuciemā, Vecmīlgrāvī), kā arī blokmāja Ausekļa ielā 3 – tiem laikiem moderns dzīvojamais nams ar bērnudārzu un bibliotēku. A. Andersona laikā tika celts arī Centrālais tirgus. Vienlaikus A. Andersons daudz uzmanības pievērsa arī kultūras attīstībai, viņa laikā tika izveidota Misiņa bibliotēka.
Ādams Krieviņš
1889-1951 Rīgas pilsētas galva 1928-1931
Hugo Celmiņš
1877-1941 Rīgas pilsētas galva 1931-1935
Politiķis, pirms darba Rīgas domē bijis Satversmes sapulces loceklis, zemkopības, izglītības un ārlietu ministrs, 1924-1925. gadā – Ministru prezidents. Viņam esot pilsētas galvas amatā, tika celts Brīvības piemineklis un veidoti Brāļu kapi, uzceltas vairākas skolas, labiekārtota Daugavmala. Pēc 1934. gada apvērsuma H. Celmiņš kā pārliecināts demokrāts nostājās opozīcijā K. Ulmanim un līdz ar to nevarēja turpināt darbu Rīgas domē. Viņš turpināja diplomāta karjeru. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā H. Celmiņš piedalījās Demokrātiskā bloka kandidātu saraksta veidošanā, kas bija Latvijas patriotu izmisīgs mēģinājums pretoties okupācijas legalizēšanai. Padomju vara arestēja lielāko daļu šīs akcijas dalībnieku, arī Hugo Celmiņu. Viņam piesprieda augstāko soda mēru un 1941. gada 30. jūlijā Maskavā, Lefortovas cietumā nošāva.
Roberts Garselis
1892-1936 Rīgas pilsētas galva 1935-1936
Roberts Liepiņš
1890-1978
Rīgas pilsētas galva, Rīgas lielvecākais 1936-1940 Sabiedrisks darbinieks, politiķis. Pirms darba Rīgas domē strādājis Ārlietu ministrijā. Viņa laikā veikti lieli pārkārtojumi Rīgas saimniecībā – uzcelta jauna elektrostacija , uzlabots sabiedriskais transports, izveidots Doma laukums. Uzceltas arī vairākas skolas, Rīgas Latviešu biedrības nama piebūve.
Jānis Pupurs
1901-1977 Rīgas lielvecākais 1940
Ādolfs Ermsons
1900-1978 Rīgas lielvecākais 1940
Arnolds Deglavs
1904-1969
Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940-1941; 1944-1951
Hugo Vitroks
1873-1958 Rīgas pilsētas komisāriskais oberbirģermeistars 1941-1944
Edgars Apinis
1902-1952 Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1951-1952
Vilhelms Lecis
1898-1977 Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1952-1957
Ēriks Baumanis
1923-1980 Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1958-1962
Jānis Pakalns
1912 - 2002 Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1962-1967
Egons Slēde
1929 - 2001 Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1967-1969
Gunārs Ziemelis
1931-1978 Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1969-1976
Mečislavs Dubra
1934 - 2003 Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1976-1984
Alfrēds Rubiks
1935 Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1984-1990
Komunists, padomju nomenklatūras darbinieks. Karjeru sācis kā komjaunatnes sekretārs, bijis Rīgas LĻKJS 2. sekretārs, Latvijas LĻKJS CK sekretārs, Latvijas KP CK darbinieks, no 1982. – 1984. gadam vietējās rūpniecības ministrs. Viņa laikā norisinājās vērienīga jaunu dzīvojamo masīvu izbūve Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā, Zolitūdē, Ziepniekkalnā. Radās ideja par metro ierīkošanu Rīgā, pret ko aktīvi iestājās atmodas kustības dalībnieki. 1985. gadā kļuva par LKP CK locekli, vēlāk par pirmo sekretāru – faktiski augstāko amatpersonu Padomju Latvijā. Pēc 1991. gada augusta puča apcietināts kā Latvijas Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas priekšsēdētājs, 1995. gadā notiesāts uz 8 gadiem cietumsoda par valsts varas gāšanas mēģinājumu, 1997. gadā atbrīvots pirms termiņa.
Andrejs Inkulis
1941 Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1990-1992
Andris Teikmanis
1959 Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs, Rīgas domes priekšsēdētājs 1990-1994
Jurists. Sākoties Atmodai, darbojies Latvijas Tautas frontē, ievēlēts LPSR Augstākajā padomē un 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvija neatkarību. Viņa laikā pilsētā norisinājās sarežģītie procesi pārejā uz tirgus ekonomiku, veikta pilsētas uzņēmumu privatizācija, veikta pilsētas īpašumu apzināšana, izstrādāts pilsētas attīstības plāns.
Māris Purgailis
1947 Rīgas domes priekšsēdētājs 1994-1997
Zinātnieks, kibernētikas speciālists. Viņa laikā pārveidota Rīgas domes struktūra, uzsākta gatavošanās pilsētas 800 gadu jubilejai, kurā ietilpa arī Rātslaukuma atjaunošanas un Melngalvju nama celtnecības sākums. Pilsētā tika sakārtota nodokļu iekasēšanas sistēma.
Andris Bērziņš
1951 Rīgas domes priekšsēdētājs 1997-2000
Vēsturnieks, pedagogs, politiķis. Pirms darba Rīgas domē strādājis Ekonomikas ministrijā, bijis labklājības ministrs. Viņa darbības laikā izdevās sakārtot un nostabilizēt Rīgas budžetu. Liela uzmanība tika pievērsta izglītībai un skolu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Tika pabeigts Melngalvju nams un Rātslaukums. 2000. gadā A. Bērziņš kļuva par ministru prezidentu.
Andris Ārgalis
1944 Rīgas domes priekšsēdētājs 2000-2001
Gundars Bojārs
1967 Rīgas domes priekšsēdētājs 2001-2005
Aivars Aksenoks
1961 Rīgas domes priekšsēdētājs 2005.gada 29.marts - 2007.gada 19.februāris

Jānis Birks
1956 Rīgas domes priekšsēdētājs 2007.gada 19.februāris - 2009.gada 1.jūlijs

Nils Ušakovs
1976 Rīgas domes priekšsēdētājs 2009.gada 1.jūlijs - 2013.gada jūnijs

Nils Ušakovs
1976 Rīgas domes priekšsēdētājs 2013.gada jūnijs

Nils Ušakovs
1976 Rīgas domes priekšsēdētājs 2017.gada jūnijs

*Literatūra:

Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos. – R., 2000

Rīgas pašvaldības vadītāju portretu galerija. – R., 2001