| Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss |
1831-1904
Rīgas pilsētas galva 1890-1901 |
|
| Tirgotājs. Kerkoviusa laiks iezīmējas ar straujo rūpniecības uzplaukumu, iedzīvotāju skaita pieaugumu un tā radīto celtniecības bumu. Viņa laikā un ar viņa atbalstu notika pārdomātā Bulvāru loka apbūve, un parku izveide, uzceltas daudzas sabiedriskās būves, daudz darīts Rīgas labiekārtošanā. 1901.gadā L.V.Kerkoviuss sastādīja testamentu, novēlot Rīgas pilsētai savas gleznu kolekcijas 26 gleznas. Šo novēlējumu pēc L.V.Kerkoviusa nāves izpildīja viņa brālis Teodors Vilhelms Kerkoviuss. 1904.gada 6.septembrī Rīgas pilsēta ar pateicību pieņema šos mākslas darbus. Un vēlāk tie papildināja jaunuzceltā Rīgas mākslas muzeja fondu.
|
| |
| Džordžs Armitsteds |
1847-1912
Rīgas pilsētas galva 1901-1912 |
 |
| Inženieris, uzņēmējs. Viņa vadības laikā turpinājās straujā apbūve, īpaša uzmanība tika pievērsta sociālajām vajadzībām. Tika uzlabota izglītības sistēma, uzceltas 16 jaunas skolas, 1. pilsētas slimnīcas administratīvā ēka, ierīkota ātrās ārsta palīdzības stacija Jēkaba kazarmās un naktspatversme bezpajumtniekiem Maskavas priekšpilsētā, Dž. Armitsteds privāti kopā ar brāli Edgaru un māti Karolīnu ziedoja arī ievērojamu summu kaulu tuberkolozes slimnīcas celtniecībai Jūrmalā. Diemžēl šīs ieceres realizāciju pārtrauca karš. Vienlaikus daudz uzmanības tika pievērsts pilsētas labiekārtošanai un modernizācijai – uzcelta Baltezera ūdenssūkņu stacija, elektrostacija Andrejsalā, Rīgas 2.teātra ēka, Rīgas pilsētas māklsas muzeja ēka, atklāts zooloģiskais dārzs, atklātas un paplašinātas elektrisko tramvaju līnijas. Džordžu Armitstedu rīdzinieki atzinuši par vienu no visu laiku izcilākajiem Rīgas saimniekiem. |
| |
| Vilhelms Roberts fon Bulmerinks |
1862-1953
Rīgas pilsētas galva 1913-1917 |
 |
| Muižnieks. Turpināja Armitsteda aizsākto Rīgas attīstības plāna realizāciju. Viņa laikā iekrita Rīgai postošie Pirmā pasaules kara gadi. Karam sākoties Bulmerinks savlaicīgi parūpējās par pārtikas rezervju un kurināmā sagādi rīdziniekiem. Par atteikšanos pildīt Krievijas armijas ģenerāļa pavēli demontēt Pētera I pieminekli viņš 1915. gadā tika izsūtīts uz Irkutsku, bet formāli turpināja būt pilsētas galva, jo jauns netika ievēlēts. Vēlāk Bulmerinks atgriezās Rīgā. |
| |
| Pauls Hopfs |
| Rīgas pilsētas priekšnieks 1917-1918 |
|
|
| |
| Voldemārs Pusuls |
1883-1939
Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks 1919 |
|
|
| |
| Rūdolfs Endrups |
1878-1938
Rīgas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs 1919 |
|
|
| |
| Sīmanis Berģis |
1887-1943
Rīgas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs 1919 |
|
|
| |
| Gustavs Zemgals |
1871-1939
Rīgas pilsētas galva 1917, 1918, 1919-1920 |
 |
| Jurists, sabiedrisks darbinieks, politiķis, viens no Latvijas Tautas padomes dibinātājiem un Latvijas Republikas proklamēšanas dalībniekiem. Viņa darbība Rīgas domē un pilsētas galvas amatā sakrita ar Latvijai dramatiskajiem notikumiem – Pirmo pasaules karu, vācu un padomju okupāciju, bermontiādi. Pēc šiem notikumiem Rīgas saimniecība bij izpostīta, daudzas ēkas sagrautas, valdīja bezdarbs un bads. G. Zemglam kā pirmajam Rīgas domes vadītājam neatkarīgās Latvijas laikā nācās cīnīties ar šīm problēmām. 1920. gadā G. Zemgalu ievēlēja par Satversmes sapulces locekli un līdz ar to viņš pārtrauca darbu Rīgas domē. No 1927. – 1931. gadam G. Zemgals bija Latvijas Republikas prezidents. |
| |
| Andrejs Frīdenbergs |
1875-1941
Rīgas pilsētas galva 1920-1921 |
 |
|
| |
| Alfrēds Andersons |
1879-1937
Rīgas pilsētas galva 1921-1928 |
 |
| Būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks. Viņa laikā visvairāk uzmanības tika veltīts kara postījumu likvidēšanai un pilsētas sociālai attīstībai. Tika uzcelta tuberkulozes sanatorija Biķerniekos, vairākas pamatskolas, pirtis (galvenokārt strādnieku rajonos – Bolderājā, Čiekurkalnā, Iļģuciemā, Vecmīlgrāvī), kā arī blokmāja Ausekļa ielā 3 – tiem laikiem moderns dzīvojamais nams ar bērnudārzu un bibliotēku. A. Andersona laikā tika celts arī Centrālais tirgus. Vienlaikus A. Andersons daudz uzmanības pievērsa arī kultūras attīstībai, viņa laikā tika izveidota Misiņa bibliotēka. |
| |
| Ādams Krieviņš |
1889-1951
Rīgas pilsētas galva 1928-1931 |
 |
|
| |
| Hugo Celmiņš |
1877-1941
Rīgas pilsētas galva 1931-1935 |
 |
| Politiķis, pirms darba Rīgas domē bijis Satversmes sapulces loceklis, zemkopības, izglītības un ārlietu ministrs, 1924-1925. gadā – Ministru prezidents. Viņam esot pilsētas galvas amatā, tika celts Brīvības piemineklis un veidoti Brāļu kapi, uzceltas vairākas skolas, labiekārtota Daugavmala. Pēc 1934. gada apvērsuma H. Celmiņš kā pārliecināts demokrāts nostājās opozīcijā K. Ulmanim un līdz ar to nevarēja turpināt darbu Rīgas domē. Viņš turpināja diplomāta karjeru. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā H. Celmiņš piedalījās Demokrātiskā bloka kandidātu saraksta veidošanā, kas bija Latvijas patriotu izmisīgs mēģinājums pretoties okupācijas legalizēšanai. Padomju vara arestēja lielāko daļu šīs akcijas dalībnieku, arī Hugo Celmiņu. Viņam piesprieda augstāko soda mēru un 1941. gada 30. jūlijā Maskavā, Lefortovas cietumā nošāva. |
| |
| Roberts Garselis |
1892-1936
Rīgas pilsētas galva 1935-1936 |
 |
|
| |
| Roberts Liepiņš |
| 1890-1978 |
 |
Rīgas pilsētas galva, Rīgas lielvecākais 1936-1940
Sabiedrisks darbinieks, politiķis. Pirms darba Rīgas domē strādājis Ārlietu ministrijā. Viņa laikā veikti lieli pārkārtojumi Rīgas saimniecībā – uzcelta jauna elektrostacija , uzlabots sabiedriskais transports, izveidots Doma laukums. Uzceltas arī vairākas skolas, Rīgas Latviešu biedrības nama piebūve. |
| |
| Jānis Pupurs |
1901-1977
Rīgas lielvecākais 1940 |
 |
|
| |
| Ādolfs Ermsons |
1900-1978
Rīgas lielvecākais 1940 |
 |
|
| |
| Arnolds Deglavs |
| 1904-1969 |
 |
| Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1940-1941; 1944-1951 |
| |
| Hugo Vitroks |
1873-1958
Rīgas pilsētas komisāriskais oberbirģermeistars 1941-1944 |
 |
|
| |
| Edgars Apinis |
1902-1952
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1951-1952 |
 |
|
| |
| Vilhelms Lecis |
1898-1977
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1952-1957 |
 |
|
| |
| Ēriks Baumanis |
1923-1980
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1958-1962 |
 |
|
| |
| Jānis Pakalns |
1912 - 2002
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1962-1967 |
 |
|
| |
| Egons Slēde |
1929 - 2001
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1967-1969 |
 |
|
| |
| Gunārs Ziemelis |
1931-1978
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1969-1976 |
 |
|
| |
| Mečislavs Dubra |
1934 - 2003
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1976-1984 |
 |
|
| |
| Alfrēds Rubiks |
1935
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1984-1990 |
 |
| Komunists, padomju nomenklatūras darbinieks. Karjeru sācis kā komjaunatnes sekretārs, bijis Rīgas LĻKJS 2. sekretārs, Latvijas LĻKJS CK sekretārs, Latvijas KP CK darbinieks, no 1982. – 1984. gadam vietējās rūpniecības ministrs. Viņa laikā norisinājās vērienīga jaunu dzīvojamo masīvu izbūve Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā, Zolitūdē, Ziepniekkalnā. Radās ideja par metro ierīkošanu Rīgā, pret ko aktīvi iestājās atmodas kustības dalībnieki. 1985. gadā kļuva par LKP CK locekli, vēlāk par pirmo sekretāru – faktiski augstāko amatpersonu Padomju Latvijā. Pēc 1991. gada augusta puča apcietināts kā Latvijas Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas priekšsēdētājs, 1995. gadā notiesāts uz 8 gadiem cietumsoda par valsts varas gāšanas mēģinājumu, 1997. gadā atbrīvots pirms termiņa. |
| |
| Andrejs Inkulis |
1941
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs 1990-1992 |
 |
|
| |
| Andris Teikmanis |
1959
Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs, Rīgas domes priekšsēdētājs 1990-1994 |
 |
| Jurists. Sākoties Atmodai, darbojies Latvijas Tautas frontē, ievēlēts LPSR Augstākajā padomē un 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvija neatkarību. Viņa laikā pilsētā norisinājās sarežģītie procesi pārejā uz tirgus ekonomiku, veikta pilsētas uzņēmumu privatizācija, veikta pilsētas īpašumu apzināšana, izstrādāts pilsētas attīstības plāns. |
| |
| Māris Purgailis |
1947
Rīgas domes priekšsēdētājs 1994-1997 |
 |
| Zinātnieks, kibernētikas speciālists. Viņa laikā pārveidota Rīgas domes struktūra, uzsākta gatavošanās pilsētas 800 gadu jubilejai, kurā ietilpa arī Rātslaukuma atjaunošanas un Melngalvju nama celtnecības sākums. Pilsētā tika sakārtota nodokļu iekasēšanas sistēma. |
| |
| Andris Bērziņš |
1951
Rīgas domes priekšsēdētājs 1997-2000 |
 |
| Vēsturnieks, pedagogs, politiķis. Pirms darba Rīgas domē strādājis Ekonomikas ministrijā, bijis labklājības ministrs. Viņa darbības laikā izdevās sakārtot un nostabilizēt Rīgas budžetu. Liela uzmanība tika pievērsta izglītībai un skolu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Tika pabeigts Melngalvju nams un Rātslaukums. 2000. gadā A. Bērziņš kļuva par ministru prezidentu. |
| |
| Andris Ārgalis |
1944
Rīgas domes priekšsēdētājs
2000-2001 |
 |
|
| |
| Gundars Bojārs |
1967
Rīgas domes priekšsēdētājs
2001-2005 |
 |
|
| |
| Aivars Aksenoks |
1961
Rīgas domes priekšsēdētājs
2005.gada 29.marts - 2007.gada 19.februāris |
 |